Ticības spēks.
19. feb 2011. 20:30
Uzvara sākas ar uzvaru pašam pār sevi. Pateikt sev: “Es to varu! Es zinu! Es nebaidos!” Pārvarēt savus kompleksus, pārvarēt šķēršļus. Ticība dod spēkus. Ticība virza uz mērķi. Ticība palīdz izdzīvot, kad pasaule apkārt sagrūst. Tiklīdz esi izteicis šos maģiskos vārdus, tie pārvēršas enerģijā un kļūst par neredzamu orkānu tevī, kas virza tevi uz priekšu pāri visam. Pasaule ierauga tavu spēku un notic tam.
Kad viņa saslima ar nedziedināmu slimību, daktere viņai iestāstīja, ka nekas slikts viņai nekaiš. Viņa noticēja. Un slimībai par spīti nodzīvoja vēl ilgus gadus. Labā dakterīte brīnījās – no kurienes viņa ņem spēkus? Tā bij ticība, ka viss ir labi, ka vēl meitenes izaudzinās un izvadīs dzīvē. Bet kādudien kāda cita daktere cietsirdīgi un rupji paziņoja. “Tavas dienas ir skaitītas!” Ārsti jau drīkstot to pacientiem teikt!) Otrā dienā iestājās stāvoklis, ko medicīnā sauc par komu. Pēc 4 dienām viņa atstāja šo pasauli. Ticība tika nogalināta. Viņai vairs nebij, kur smelties spēkus. Vairs nebij kam ticēt. Dzīve sabruka. Nolemjot arī abas meitiņas mūžīgai cīņai par izdzīvošanu cietsirdīgajā pasaulē.
Morāle tāda – ja vēlies nogalināt cilvēku, tev nevajag ņemt rokā auksto ieroci. Nogalināt var ar vārdu, nokaujot viņa ticību sev. Nezinu, kā citi, bet es savā ceļā nevēlētos sastapt morālos slepkavas. Bet dzīve ir dzīve. Šādas personas, diemžēl pastāv un dara savus melnos darbus. Uzcelsim sienu starp sevi un viņiem un neļausim sabradāt savus sapņus. Neļausim tiem nokaut savu ticību sev. Vienkārši neticēsim viņiem. Ticēsim sev! Un viss mums izdosies!
Atslegas vārdi: stāsts39
Komentāri (11)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
20. feb 2011. 12:38Cik patiesa tad bija tā ticība, ja to varēja nokaut ar vienu vārdu? Tatad- nebija tās ticības, bija nezināšana. Un ar vienu domu- es varu, zinu, nebaidos, man sanaks- ir krietni par maz. Ir jāiet un jārīkojas atbilstosi tai domai, un tad- iespejams, ka kaut kas arī sanāks.
Dzēsts profils
20. feb 2011. 09:06Ticēsim Trīsvienīgajam Dievam,un Nekad mēs šajā ticībā nevilsimies,jo paši no sevis neko nevaram....,pat elpu svaigam gaisam ievilkt.
Ingrida X. 19. feb 2011. 21:43Ja kas, Evita,
šis dzejolītis ir BEIDZOT!!!!! drusku īsts.
paldies. Man- patika
Ingrida X. 19. feb 2011. 21:41SAVĀDĀKDOMĀJOŠIE????????
Smejies, vai???????
Rīmētāji, un- tikai. Tie, kam šādi nozīmēties no svara, savas Gudrības unh Dziļdomības pārņemtiem.
vienkārši E. 19. feb 2011. 21:40Patreiz Ingrīd Tu sķieti man
greiza
un nepareiza,
jo skaļa kliegšana
mēdz būt kā mēms,
nomaldījies čuksts
un pret visiem vārdiem
ir uzcelta
augsta mūra siena,
tāpēc pat
labākā un cēlākā sirds
ir palikusi viena.
Bet visu mainīt
var viens
noklīdis sirds puksts
un kad beidzas
patiesības liegšana
- tiek iegūta aina
par to,
cik šī mazā meitenīte
jauka spēj būt!
Ingrida X. 19. feb 2011. 21:38Pagaidi-
Evita vismaz neslēpjas, Tu- daiļi sevi noformējusi:))))))
Smuki.
Dzēsts profils
19. feb 2011. 21:38Ingrīda XXvai esi uzsākusi cīņu ar savādak domājošajiem?Tici,nu jau mūsu ir vairāk ....
Ingrida X. 19. feb 2011. 21:30Paklau-
tu esi nākamā te iesūtītā "misionāre", Nikitas TheBest mācekle (pēctece?????)- aizpildīt laiku un telpu?????
Nu tad.....drusciņ labāk izprotu to Tavu tukšrakstīšanas (atvaino- Dižo Garadarbu radīšanas un pārkopēšanas) māniju.
Misionāri vienm. bijuši cieņā, ok:)))))
Dzēsts profils
19. feb 2011. 20:49vienkāršāk,nekad nelaid sveš domu sevī,pienem secinājumus un lēmumus pati,un viss būs labi,ja arī kļūdīsies,tad neviens nebūs jāvaino.
Dzēsts profils
19. feb 2011. 20:43Nezinu kur saskati tos slepkavas, bet būvējot sienu sev apkārt pati būsi cietumā. Par stāstu un secinājumiem ...tas ir, kā vērtēt ābola garšu, pēc tā izskata
Dzēsts profils
19. feb 2011. 20:38Tā ir!Vairāk sevī gaismas.tad tumsa būs bezsspēcīga !!!!