Bieži šādu vai citādu apstākļu dēļ esam atradušies tuvu bezdibenim, bet tomēr esam spējuši tikt atpakaļ ierastā dienas ritmā .... vai mums tas ir izdevies, tāpēc, ka esam bijuši stipri vai arī kāds mūs ir paķēris ai rokas un teicis: "Nelec, vēl nav laiks?"
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Hmm ... cilvēki vispār ir trauslas radības , bet izturās tā - it kā būtu no dzelzbetona ..
Ir dzīves periodi , kad cilveks visu laiku atrodas uz bezdibena malaās. SZeit iespējami varianti.
ja gandriz jau tas ta ir
Nelec, patiesi vēl nav laiks!!!
Nedomāju ka bieži cilvēks nonāk bezdibeņa malā,bet vairāk varbūt tādās situācijas priekšā ,kad neredzi problēmas risinājumu un nav dotajā brīdī ar ko parunāt.Tādos brīžos laikam labāk pabūt uzreiz vienam un sakārtot domas,jo ātrie lēmumi ne vienmēr ir tie pareizākie.