Attiecības iet caur sirdi .

Tās jau būs sievietes, jo drīz jau 8 marts.

.paldies, Sonja.....man jau ir veicies!!!

Piekrītu, situācijas ir dažādas, bet ka pierāda dažādu cilveku sarunās dzirdētais un darbos sadarītais- tā motivācija un risinajumu tik daudz nemaz nav. Ir tikai kopīgais gandrīz visiem- audzināšana, kaut kadas iedomatas/ iemācītas vērtības- kas un kapēc ir jāpacieš vai otrādi- jādara...un bailes, kas liedz redzēt visu skaidrāk. Arī man tā  bija, neesmu jau izņēmums, bet kaut kā ar mieru un domāšanu tiku galā, ta lai-ir okey.Vēlu, lai arī Tev veiktos.

Sonja, situācijas ir ļoti dažādas...

Ja pašai ir diskomforts un jūti, ka neiet attiecībās, tad nav tādu iemeslu, kādēļ , kā vārdā būtu jācieš... Tas nav viegls lēmums, bet jebkurā situācijā ir iespēja - aiziet. Lai tās attiecības būtu divas dienas vai vairākus gadus ilgušas- tas nav noteicošais. Pēkšņi neviens uz sitiena nemainās, nevar būt šodien - godīgs, atklāts, patiess, rīt- melīgs, nepatiess, rupjš.. Tātad- kaut kas nav pamanīts, nav gribējies kaut ko piefiksēt, jo tas nebija patīkami..Var un arī vajadzētu censties izprast otru cilvēku- arī šajā gadījumā- kādēļ viņam nav saprotama Tava motivācija kaut kam, varbūt ir jāskaidro citādi, ar citiem argumentiem, nostājoties ar viņu uz viena pakāpiena.Bet- ja nu nekādi nesanāk, tad dzīvot mūžīgā diskomfortā nu galīgi nav jēgas... ( arī tas- pēc pašas pieredzes   )

.Sonja, bet gadās arī tādas situācijas, ka dzve pēkšņi apmet kūleni...un cilvēks, ar kuru esi bijis kopā...pēkšņi pārmainās līdz nepazīšanai...un Tu nevari tik vienkārši pārtraukt šīs attiecības, jo viņš vienkārši nav spējīgs tevi saprast...

Bet , ja Tu jūti, ka neesat uz viena viļņa- ar to patiesumu, un gatavību veidot attiecibas, principa- dajebko... neviens tacu neliek ar varu turpināt to procesu un mocīties diskomfortā. Jā- žēl, ka nesanāca, bet - mēs esam pārak dažādi, ar dažādiem uzskatiem un pieņemamā lauku- nu nesapas mums, paldies par to laiku, ko bijam blakus, un atā, lai veicas  mums abiem   Un nākamo attiecību veidošanas procesā jau ieskatīsies dziļak- ar to zinašanu bagāzu- kas Tev patīk vai nepatīk, kam gribēsi pievērst uzmanību, kam - nē.  

..piekrītu, kas tas ir interesants un aizraujošs process...bet par to grūtumu runājot, es jau varu būt patiesa , atvērta, gatava tās veidot...bet, ja otrs cilvēks pretī nav tam gatavs, nespēj augt šajā jomā....tici man, var izvērsties šis process par diezgan lielu dzīves traģēdiju.../ no personīogās pieredzes/...!..

Ja esi patiess- gan labajā, gan ne tik labajā- tad attiecības veidot nav grūti. Nevajag sevi tā noskaņot- grūti, smagi, gandrīz neiespējami, un pēc tam brīnīties- kādēļ viss iet kā pa celmiem..Tas ir tik interesants un aizraujošs ( arī pamācošs) process, ka tā ir viena bauda to izdzīvot- iepazīt sevi, iepazīt citus, komunicēt, mīlēt, ienīst, kļūdīties un apjēgt to kļūdu būtību...

Var gaidīt pavasari ilgi,
Caur negulētām naktīm iet.
Var salna apsudrabot smilgas,
Lai tikai mīlestība zied.

Var dienām, gadiem iet pie tevis
Vai ausma zied, vai kvēlo riets.
Var pazaudēt un atrast sevi,
Lai tikai mīlestība zied.

Vēl nebijušu sapņu grēdām,
Es esmu gatavs pāri iet.
Kur apvārsnis vien smilšu pēdām...
Lai tikai mīlestība zied.

Birs dzīves kalendāram lapas,
Jau sapņu dārzi midzīs ciet.
Kaut dvēsele man pagurs sāpēs -
Lai tikai mīlestība zied.
/Bariss/

Tev taisnība, Sandra, līdzko spēj sakārtot attiecības ar sevi...tā arī pārējās sakārtojās!

Visgrūtāk ir veidot attiec;ibas ar sevi,atrast sevī to mieru un harmoniju,jo no sevis neaizbēgsi.
vēlos dzīvi iekrāsot gaišās krāsās,tad tumsai nebūs vietas....

ta saki,tas cels ir asfalta vai zemes,jo man tagad noooteikti negribas samaitat kurpes!!!!!!

http://www.youtube.com/watch?v=6ZZ3Hv93q1Y&feature=related