Ir ,Wilni,jābūt vēlēšanai dot,negaidot neko atpakaļ.Parasti mēs mākam dot tā saviem bērniem.Teikšu godīgi,man vēl daudz jāmācās nesavtību.Un ir arī teiciens:"Uz muļķiem turās pasaule."Galvenais iemācīties nebaidīties zaudēt to,kas mums pieder.Tad arī sirsniņai būs vieglāk.UN vai mums maz var piederēt cits cilvēks?

Te būs vietā Raiņa vārdiem; "dodot gūtais neatņemams", protams, ar to var tikai muļķīšus mierināt, bet paša sirds tak dzīva, tā jūt un sāp, un kaut kā mazliet žēl...  

To es ,Rižiņj,esmu sapratusi.Bet arī sev tuvus cilvēkus mēs tik ļoti baidāmies pazaudēt.Daudz vairāk par visiem pasaules dārgumiem,bet mēs tomēr izvēlamies,lai tie mums būtu.

Tev pieder dzīves un pasaules skaistums, cilvēku savstarpējo attiecību skaistums- to jānovērtē, tas ir visvissvarīgākais, bet lietām pieķerties nav vērts...

Jā, izvēle mūsu pašu ziņā.Bet tomēr labāk lai būtu ,lai arī var pazaudēt,nevis nobīties iegūt,jo var taču pazaudēt.

Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli./Paulu Koelju /

Atliek viņam tikai piekrist ...

Alise,patiesi vārdi.UN neviena lieta nevar atsvērt cilvēku.NU kam man liela māja,ja es tajā esmu viens.

Bet varbūt nav vērts tā pieķerties un baidīties pazaudēt.Un varbūt mēs kļūstam atkarīgi no daudz kā.Varbūt jācenšas dzīvi uztvert vienkāršāk,par visu varu necenšoties sev ko paturēt.

.patiesībā, mēs  neko nevaram  zaudēt....tikai iegūt!!!..jo viss tas, kas aiziet no mūsu dzīves ...nav patiess!!!

Bet pastāv iespēja nepazaudēt...