Es neesmu O.Vācietis ,bet ļoti mīlu viņa dzeju...

...un šis ir mans nedrošs,bet no sirds rakstīts turpinājums ziedēšanas laikam...:)

Tu varbūt nemaz nezini
un arī neapjaut
kā tumsas zīda klusinātiem soļiem
es tavu sapņu naksnīgajās
pļavās
eju baltu naktsvijoļu
ziedēšanas laiku degt

kur mēness
sidrabotu stīgu staru rokām
mums diviem
reibinošu
siltas rasas pērļu
kāzu gultu klās

kur karsta elpa
maigo roku
nebēdnīgā pirkstu dejā
kaisles zirgus laižot
neprātīgā jūtu skrejā
pieskārienus
dvēselē un arī miesā
nedzīstošās piederības stigmās
dzīs

un rīta ausmai
saules zelta staru tiltu
pār mums sargājoši ceļot
es gaiši pasmaidīšu
tavās mīļās acīs
mājās pārnākšanas
prieka stāstu lasot