Uzzīmē skici, tam, ko tu redzi,
Atceries to segu, kuru bērnībā sedzi.
Saritinies kūniņā, un aizmiedz pie jūras,
Aizmet tās sāpes, kuras šķiet tik sūras.
Sadziedē tās brūces, kuras dzeļ, kā asmens,
Iekliedzies, kā bērns, un met upē akmeni.
Lido starp enģeļiem, un ieklausies dvēselē,
Atrodi sargenģeli, un spēlē uz ērģelēm.
Dziedi to dziesmu, bezgalīgi garo,
Aizej uz pļavu, un sajūti, kā smaržo.
Uztver šo dzejoli, kā mājienu vieglu,
Dzīvo tā no sirds šodienai, dzīvo ar prieku.
Autors : Monta Raita
Atslegas vārdi: dzeja18356