Kad klusi veros zvaigznēs spožās,
Man ir tāda sajūta,
Ka sirdi pārņem siltums spējš.
Klusi...
Nemanāmi...
Bet tomēr jūtami.
Un liekas,
Tu arī veries tajās pašās zvaigznēs
Un domās kavējies pie manis.
Es to visu jūtu!
Jūtu, ka neesmu vairs viena tajos brīžos,
Ka tomēr neesmu Tev vienaldzīga,
Bet tas viss pazūd...
Pazūd tieši tad,
Kad no debesīm pazūd pēdējā zvaigzne
Un iestājas jauna diena,
Kad atkal jūtos vientuļi.
Tā tas atkārtojas dienu un nakti,
Jau vairākus gadus,
Kopš mīlu Tevi...