Ar pirmiem saules stariem,
Kas manā logā krīt,
Es gribu savu sirdi
Kā ziedu atdarīt.
Es gribu pacelt acis
Un klusi pateikties
Par jauko, skaisto rītu,
Ko dāvājis man Dievs.
Un solījumu klusu
Es Dievam gribu dot -
Bez ļaunuma un grēka
Šo dienu nodzīvot.
Ar pirmiem saules stariem,
Kas manā logā krīt,
Es gribu savu sirdi
Kā ziedu atdarīt.
/Valda Mora./
Atslegas vārdi: dzeja18356
Paldies Homo Tev un Tavam krusttēvam!
Valdai Morai iznāca labi, bet Tev, sanāk labāk, tā pateica mans krusttēvs - viņam,
grūti nepiekrist