Ilgas pēc pavasara.

7. mar 2011. 11:36

Es šodien Tev dāvāšu prieku,
To prieku ko pavasars sniegs.
Kas šūposies pūpola zarā
Un saulei ar aci miegs.

Es dāvāšu prieku ko strazdi,
No bērzu galotnēm dzied.
Ko cīruls uz spārniem nes gaisos
Un ķīvītes pļavās ko kliedz.

To prieku, kas strauta dziesmā,
Kad lejup pa nogāzi trauc.
Kas vizbuļu zilajās acīs,
No sniega kad izspraukties ļauts.

Vai tādēļ man prieka kļūs mazāk,
Ja šodien to dāvāšu Tev?
Es zinu, ka agri vai vēlu
Dots devējam atdosies.

Nu pastiep roku un saņem,
Tas visiem mums pietiksies.
Es šodien tev dāvinu prieku,
Ko daba par velti man sniegs.
/autors nez./

Atslegas vārdi: dzeja18356

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Nav komentāru

Autorizācija

Ienākt