Tu saki-saule, es saku-mēness,
Tu saki-zeme, es saku-mēness,
Tu mani mīli, es tevi nīstu,
Tu smaidi visiem, es meklēju īsto.
Man patīk nakts, tu mīli dienu,
Man garšo tēja, tu dzer vien pienu.
Kad es smaidu, tevi bēdas māc,
Ja es ticu, tu šaubīties sāc.
Es vēlos palikt, tu-projām iet,
Es gribu klusēt, tu skaļi smiet.
Es cenšos saprast, tu-aizvainot,
Es protu piedot, tu-nožēlot.
Tev bail ir jautāt, man-atbildēt,
Tu baidies iegūt, es-pazaudēt.
Man patīk dāvāt, tev-tikai ņemt,
Ja es ko vēlos, tu neproti lemt.
Es mīlu balto, tu-melno,
Bet sajaucot tās iegūst pelēko.
Mēs esam dažādi, kas par to?
Raksturus jaucot,iegūst labāko.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Un abiem taisnība! Jo ir tikai divi ceļi katram -- viens pareizais otrs nē, bet šie ceļi ir stingi individuāli!
Grupaij ,, Liivi ,, ir kada dziesma ....Tu mana avieniga manuprat loti asocejas noskana tiesi ar so dzejosi man caur sas dziesmas vardiem un nujaa ...
Tu man avieniga vien tu ...vien tu ...
....es visu sapratu kada tehnika ir sitas jalasa .....pieliekam savu ritinu ...akapleas izpildijuma ...uuunn aiziet ! ....