Ar baltu rozi matos un sārtu - pie krūts
viņa maldījās baltajā naktī.
Bez spēka. Bez smaida. Ceļš bija grūts.
Pulsēja sajūtas pilnmēness taktī.

Ar baltu rozi kabatā un sārtu - delnā
viņš klupa pret akmeņiem asiem.
Ar cerībām. Liesmoja sirds naktī melnā,
raisījās smaids, ko negribas sasiet.

Ar baltu rozi un sārtu... Tā tam būs būt.
Viņi gāja viens otru satikt.
Viņi bijās viens otra. Kaut sirdis jūt -
ir laiks! Īstais laiks otram patikt.

Pašu baltāko rozi matos un sārto - pie krūts
viņa stāvēja mēness gaismā.
Sapnis piepildīts, ilgotais rožlapās gūts.
Baltais zieds plauka naktī baisā.

Viņš klupa pret akmeņiem aukstiem. Ar sirdi delnā.
Viņa gaidīja, rozi matos,
un otru - pie krūts. Nakts - maigi melna.
Balta roze un ugunskurs skatos.

                                                                                            /wnk.Laimdota/