Draudzība – kā pērļu virtenīte spoža
tevis
manis
citu draugu sirdīs atmirdzoša
izkrīt viena pērlīte un raugi -
sabirst zemē visi tavi pērļu draugi
sabirst pērlītes un acīs sāpes
tādā dienā vālodze kliedz slāpēs
rīts ir tumšs un diena gara
gara
un pār zemi pelēks vakars zvana
sabirst pērlītes un nerod prieku
vējos lauztie koku zari cērt
sāpju asaras un nepiepildīts sapnis
vai tu esi dzīves rītiem vērts? –
saver savu pērļu virtenīti
saudzīgi un maigi nospodrini to
lai no prieka un no laimes smaidīt vari –
draugam savu smaidu nežēlo...
Inese Tora
Atslegas vārdi: dzeja18356
Skaisti .... nedaudz ari .... skumigs.
nevari mīlēties, sēdi un draudzējies!