Zeme ir viena no astoņām saules sisēmas planētām, kuras riņķo apkārt saulei.Līdzīgi dažām citām planētām, tā ir liela iežu lode, kas ietīta plānā gāzu apvalkā-atmosfērā.Taču zeme būtiski atšķiras no pārējajām planētām.No liela attāluma Zeme atgādina kosmosā iekārtu zilzaļu dārgakmeni.Zila tā ir tāpēc, ka atšķirībā no citām planētām zemes okeānos ir mizlum daudz ūdens, bet zaļa tāpēc,ka ūdens devis iespēju uz Zemes pastāvēt dzīvībai, un ar to zeme ir unikāla.
No kosmosa ir skadiri redzams, cik daudz Zemes klāj okeāni-gandrīz 3/4 tās viras.Virs okeānu līmeņa paceļas septiņi sauszemes masīvi-kontinenti:Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Antarktīda, Āfrika, Austrālija, Āzija un Eiropa, kā arī tūkstošiem dažāda lieluma salu, no kurām daudzas ir vien nelielas klintis.
Zeme nav cieta lode.Zemestrīču radītās svārstības un vulkānu izvirdumi ir atklājuši Zemes sarežģīto iekšējo uzbūvi.Tās ārējo kārtu veido plāna(6-40km)iežu garoza.Zem garozas atrodas bieza mantija ar tik karstiem iežiem, ka tie veido sīrupam līdzīgu, plūstošu masu, vienīgi tā plūst daudz lēnāk.Mantijas slānis ir apmēram 2900 km biezs.Zem tā atrodas kodols no metāla, galvenokārt no dzels un niķeļa.Ārējais kodols ir tik karsts, ka arī ir izkusušā stāvoklī.Taču iekšējais kodols nevar izkust, lai gan temperatūra pārsniedz 7000 c.
Zemes centrs atrodas 6378 km dziļuma.
Zeme sver apmēram 6000 trilijonus tonnu.
Zeme nav ideāli apaļa.Tā ir izliekta ekvatorā(pa vidu) un pēc formas nedaudz līdzinās mandarīnam.
Zemes diametrs ekvatorā ir 12 756km,bet polos(Ziemeļ un Dienvid polos)12 712.
Raugoties no kosmosa, uz Zemes redzami mākoņu virpuļi, okeāni un kontinentu kontūras.
Zemes sastāvs-35% dzelzs, 28%skābeklis,17%Sicīlijs,13%Magnijs,2,7% Niķelis un Sērs, 0,6%Kalcijs, 0,4%Alumīnijs, Pārējie 0,6%.