Kad visas kārtis mestas galdā,
Riest acīs skumju piliens valgs,
Par mīlestības augli saldāks,
Tad tikai aizmiršanās malks.
Jau kuru reizi jādzer bēres,
Tai astei ,ko pa daļām cērt,
Vai tādēļ vajadzēja zvērēt,
Par to ,kas nebija tā vērts?
Vai jālaiž dvēsles dzīlēs dziļās,
To, kam tur vietas nepietiek,
Jo sāpīgi ir tad, kad viļās,
Kad nekas pāri nepaliek?
Atslegas vārdi: dzeja18356, mīlestība34035, dzīve38617, attiecības38715
pat saapiigi ir tad ja otrai pusei skaidro bet vinja nagrid tevi saprast
Vissāpīgāk ,
kad cērt pa daļām -
jo arī mirt
pa daļām sanāk ...
Nezināju ka vīrietim arī sāp.Dzeja ir vienkārši brīnišķīga.KAD Es savas sāpes mēģināju dzejot manas sāpes runāja savādāk. Ir tomēr virieši kas mīl tā pa īstam.Kaut nu tev pēc šis vilšanās būtu spēks piedot tas ir visgrūtāk.
gadās visādi
..tā nevar būt, kaut kas tomēr jauks paliek sirdī...!!!!!
Zinu,daudz kam ir jaiziet cauri,lai raditu specigu makslu...
Skaista dzeja! Visu cienju.
Ja zvērēja, tātad likās, ka būs tā vērts....Kas sagāja greizi?