Un tam "šnurpukam" ir tādas ambīcijas...............vienā no saviem senākajiem blogiem rakstīju par saviem piedzīvojumiem vienā klubiņā kur šitādi "šņurpuki" ar tādiem vērtējošiem skatieniem izvērtēja, nomērīja un nosvēra katru sievieti, ka tik turies, paši nekādi a prasības ohoho.....!

       Dilaila, es domāju, ka tas ir tikai normāli, ja cilvēkam paliekot vecākam, mainās  vērtību kritēriji. Īpaši, ja tā vērtību latiņa tiek pacelta par kādiem pāris robiņiem uz augšu... 18 gadīgs jaunietis nekāds lielais vērtētājs nav.  Bet, ar gadiem iegūstot dzīves pieredzi,  pilnveidojoties pašam, arī prasības pret otru cilvēku pieaugs....

         Sapņot jau var var, tikai katrā sapnī vismaz kādai daļai iespējamās realitātes arī jābūt. Var jau to Velsas princi gaidīt kaut visu mūžu (es gan viņu nemaz negribētu), bet tikai nevajag tās savas vēlmes  skaļi teikt, citādi pat ŠŅURPAKS aizies garām  asti pacēlis, jo ar prātā tērētu būtni tak neviens negribēs biedroties......

Tad Tev ir baigi paveicies!

Kādas tās bija toreiz,tādas arī tagad.............vien pārējās vēlmes mainās!

Galvenais, lai tās vēlmes dzīves laikā nemainītos, savādāk 18 gados vēlamies vienu, bet 40 pavisam kaut ko citu!    

Man ir tāds,kādu vēlējos!

................es jau neko neteiktu, ja tas "šņurpaks" arī būtu pie sāniem, bet tad tik tiešām nevajag taču stāstīt otram kaut kādus brīnumus, it kā cilvēki būtu tādi muļķi un neredzētu kā ir īstenībā!

redzi, Dilaila Laila, te jau tas pats vecais teiciens *kas tas par karavīru, kas nesapņo kļūt par ģenerāli*.. p  tas jau nekas, ka *šņurpaks* pie rokas, bet iztēlē varbūt ved pie rokas pašu velsas princi..ppp