..ai, savsem kuku, Tu tomēr esi foršs džeks...Tev noteikti dzīve uzdāvinās ko jauku!
,,Vilciņ, par to pirkšanu..un pārdošanu...tas jau šeit domāts pārnestā nozīmē, jo tiešām labākās lietas nevar nopirkt nevienā mārketingā.

Loti emocionāls un , patiesībā, pat jauks pastāsts... Cilvēkam, kurš dikti šaubās , ir mazliet vīlies, mazliet nobijies, bet visiem spēkiem cenšas būt  "uz strīpas".
Ja tā uzmanīgi paskatās- tad labais notiek tik pat bieži cik ne tik labais..Tikai tas negantais mūs sāpīgāk skar un līdz ar to - ilgāk paliek atmiņā- kā zināms brīdinājums.
No kā vairies- to arī saņem...jā- ja tikai vairies un izmisīgi baidies, bet neko nedari savādāk, lai nokļūtu pie cita galaiznākuma.
Vai pasaule mums kaut ko dāvinā? Varbūt- bet ne jau labu vai sliktu, drīzāk- iespējas, izvēli, un tas ir mūsu rokās- ko tad izvēlēties.  

.

ja cilvēks pārliecināts, ka šajā pasaulē viss labākais jau pārdots, tad viņam tiešām ir palikuši vienīgi tukši plaukti....!!!....ja domā, ka pēc labām precēm ir jāizstāv gara rinda un dārgi jāmaksā, tad tā arī notiks...

Labākās lietas dzīvē nevar nopirkt par naudu....
Veselību,smaidu.dzīvesprieku,mīlestību,labestību...
Tām nav vērtības...
Tāpat ar dzīvi !
Tai nav vērtības!
Un te nu jāizdomā pašam-"nav vērtības"tas ir bezvērtīgs,
vai "nav vērtības"-nenovērtējams...?

...domāsim VISI pozitīvi...  

Tas bij varen smieklīgi , bet ne pozitīvi  - uz vienas kājas lecot , no krītošiem kokiem aizbēgt vēl grūtāk - un līdz ar to smiekligāk ..

Puččīte - lēkājošajam kuku !

Tādu sīkumiņu kā brūkošu sniegu es neņemu nopietni ... reiz man krītošš koks kāju sadauzīja , ha , ha - un es tīri labi nedēļu uz vienas palēkāju ar motorzāģi rokās ..

:

Vai tik nebūsi pakļuvis zem brūkoša sniega , kā tas runcītis , kuku ...

Smaids vēl nenozīmē "pozitīvo domāšanu" - es par nelaimēm arī smaidu , ja vien viņas nav dikti bēdīgas ..

Kuku , vispirms izdari šādi ... - pavisam nieks - neliela lūpu kaktiņu virziena korekcija , bet rezultāts ir to vērts !   

Nuja , bet es nevaru dzīvot virs mākoņiem - lai Saule man vienmēr spīd un lietus pēc vēlēšanās - vienu stāvu zemāk ... zemes virsa nav tas labākais skatupunkts  

Pavasaris visus mulsina , ja ne savādāk , tad šādā veidā ..., nav brīnums , ka pēc tā kāds sāk savu asti ķert ...

Lielākai raksta daļai jau būs jāpiekrīt   ...bet piespēlēsim domu ka prāts var sākt spēlēties pats ar sevi, kā suņuks kas ķer savu asti...

Kuku , viss atkarīgs no mūsu attieksmes , no mūsu skatupunkta uz pasauli ...

Nu , kad es vēl domāju pozitīvi - viņa neko jauku man neiedeva  , nācās pašām gādāt ..

Baltos ziedos ābeles un bumbieri
Pāri upei miglā pacēlās
Tad katjuša nākdams no lauka
Krasta kraujā brīdi apstājās

Sāka dziesmu rītu blāzmā zvīļā
Stepju ērgli apdziedāja tā
Un par draugu dziedāja vismīļo
Kura vēstules tā uzglabā

Neaizmirst lai meiteni tas savu
Neaizmirst lai dienas bijušās
Glabā sirdī dzimtās zemes slavu
Gan Katjuša mīlu saglabā

Skani skani jaunavīgā dziesma
Pāri kraujai pacelies un steidz
Skani karavīram cīņu liesmās
No Katjušas dārgo draugu sveic ...  

Savsem kuku , domā pozitīvi , un pasaule Tev uzdāvinās ko jauku !

Tikai iespēja īstenot savu sapni, dara dzīvi interesantu.

Bet ir divi iemesli, kas cilvēkiem traucē īstenot savus sapņus: apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami, un pēkšņie likteņa pavērsieni, kad sapnis visnegaidītākajā brīdī sāk piepildīties. Tās ir bailes un neziņa par to, kurp aizvedīs jaunais ceļš, bailes un neziņa par jaunajiem likteņa izaicinājumiem, bailes, ka viss, pie kā esam tik ļoti pieraduši, izzudīs uz visiem laikiem.
/Paulu Koelju/

Ja dzive ir spele un sava mera ari liktenis un karma un ne vienmer izdodas atrasties istaja bridi pareizaja vieta.........atliek paklauties un nenogrimt..viss relativi