pašas rakstīts..

1. apr 2011. 07:51

Sapņot nav aizliegts,
Par to, kuru patiesi mīli.
Grēks būtu nepieskarties,
Viņas maigajai ādai.
Kuras sirds,
Staro no laimes.
Tavi pieskārieni un glāsti,
Liek viņas sirdij sisties ātrāk.
Kad viņu skūpsti,
Tik kaislīgi un neaizmirstami.
Viņa ir tavas sirds,
Otrā pusīte.
Kura dāvā tev savu būtību,
Tava atslēdziņa uz tavu sirdi.
Lai var iekļūt tajā,
Dod visu savu mīlestību.

Atslegas vārdi: dzeja18358, jūtas57, mīlestība34028, dzīve38590, sāpes3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (4)

Dzēsts profils 24. apr 2011. 23:15

Trūkst tā skaistuma, kurš pabarotu dvēseli. Cilvēks bieži vien nododas miesiskajām lietām, bet miesiskās lietas dvēseli nespēj pabarot, un tāpēc viņa jūtas nelaimīga.

Evija J. 1. apr 2011. 16:00

patik jo tie vārdi nākuši no sirds..

dzintars k. 1. apr 2011. 08:47

  

Dzēsts profils 1. apr 2011. 07:56

  

Autorizācija

Ienākt