Kādu dienu Pēterītis jautā tētim, "Kas ir politika?"
Tētis brīdi padomājis, atbild: "Mēģināšu izskaidrot tev līdzībās.
Es pelnu naudu ģimenei, tāpēc sauksim mani par Kapitālu.
Māmiņa pārvalda naudu, tāpēc sauksim viņu par Valdību.
Mēs abi rūpējamies par tevi, tāpēc tu būsi tauta.
Auklīti mēs varam uzskatīt par Strādnieku klasi.

Bet tavu mazo brālīti nosauksim par nākotni.
Tagad ej un rūpīgi pārdomā to visu, rīt pastāstīsi ko saprati.."

Pēterītis, iegrimis pārdomās, aizgāja uz savu istabu. Tajā pašā naktī viņš
pamodās no tā , ka viņa mazais brālītis skaļā balsī raudāja, jo bija
piekakājis autiņbiksītes līdz pašām padusēm. Pēterītis aizskrien uz vecāku
guļamistabu, bet mamma ir tik cieši aizmigusi, ka viņu neizdodas pamodināt.
Pēterītis aizskrien uz auklītes istabu - durvis ir aizslēgtas. Pēterītis
palūr caur atslēgas caurumu un ierauga savu tēti gultā ar auklīti. Tajā
brīdī Pēterītis atmet ar roku un dodas gulēt.

Nākamajā rītā, pie kopīgā brokastu galda, Pēterītis saka tētim: "Tēti, man
liekas ka es sapratu kas ir politika."
"Lieliski! Pastāsti man, lūdzu, ko tu saprati."

"Tas ir pavisam vienkārši. Kamēr Kapitāls drāž  Strādnieku klasi,
Valdība snauž, tauta tiek ignorēta un nākotne ir sūdos līdz padusēm."