...aiz sienas...
12. apr 2011. 07:21
aiz sienas
vēl viena siena
tālāk jau neredz skats
varbūt tur
vēl viena siena
bet varbūt moku rats
aiz sienas
tavas rokas
pretim man slienas
tām pieskarties
taureņu kņuda
un tā visas dienas
un visas naktis
noslīkst mēnesnīcā
kad tavi pirksti
ar dievišķu dzirksti
nāk sirdi kā maizi mīcīt.
mēs aizdzīvojam garām
kā divi ātrvilcieni
un visu spītīgi darām
lai tālāk trauktos vieni.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18358, dzīve38590, attiecības38696
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
lietus l. 12. apr 2011. 16:36jauki
Dzēsts profils
12. apr 2011. 09:24
Maija V. 12. apr 2011. 09:17Jā,pazīstamas sajūtas...dziļi un patiesi..
Dzēsts profils
12. apr 2011. 08:14Skaisti ! Tēlaini - ""nāk sirdi kā maizi mīcīt "' .
Labi bez pieturas zīmēm - tas ir kā brauciens lēnā vilcienā, kad pats var izkāpt , pastaigāt pa peronu un iekāpt atpakaļ, jo vilciens nekur nav aizgājis.
Saturiskā ziņā - ko var teikt ; tā mēdz notikt.Ne vienmēr 2 vilcieni trauc 1 virzienā jeb ar 1 ātrumu.
Dzēsts profils
12. apr 2011. 07:45Paldies par jauko dzejoli.Tas manas dzīves perfekts atspoguļojums.Te ir tā reize piebilst par otrajām pusītēm,kuras,dažādu iemeslu dēļ nesatiekas vienā dzīve."Laulības tiek slegtas debesīs",kā smejies. Kas savienoti Zemes dzīvē-šķirti debesīs,un atkal otrādi...