Panāc solīti pretim
un es
uzziedināšu debesis -
               es to varu
es sargāšu tavu likteni
agrus rītus un
               vēlus novakarus
panāc solīti pretim 
es gaidu
            pasniegtu roku
es uzziedināšu - tikai atļauj! -
katru ceļmalas koku
vienīgi panāc...
ne soļiem - 
              nāc ar sirdi
                              ar būtni
es uzziedināšu mums debesis
un nebūs
             man nebūs 
                             grūti
 M. Laukmane #pasacīšu bet klusu#
Atslegas vārdi: doma23288, dzeja18355, attiecības38723
 lietus l. 18. apr 2011. 22:09
lietus l. 18. apr 2011. 22:09Jauka melodija!
 Valentina G. 15. apr 2011. 13:57
Valentina G. 15. apr 2011. 13:57Необыкновенно нежные, полные любви и желания стихи! Валентина.
 Sarma C. 15. apr 2011. 09:38
Sarma C. 15. apr 2011. 09:38jauks!
 Dzēsts   profils
                     15. apr 2011. 09:20
                      Dzēsts   profils
                     15. apr 2011. 09:20 Frēzija v. 15. apr 2011. 07:08
Frēzija v. 15. apr 2011. 07:08
 Dzēsts   profils
                     15. apr 2011. 05:32
                      Dzēsts   profils
                     15. apr 2011. 05:32Ļoti patika,tas tiešām sirdij un dvēselei..............
 Dzēsts   profils
                     15. apr 2011. 01:10
                      Dzēsts   profils
                     15. apr 2011. 01:10loti  skaists dzejolis, pat viss jaukakie sapni tik skaisti nemedz but.
  paldies.