skumjas
tās vienmēr tik dumjas
tās pašas no sevis sāp
skumjas
kā lavīna virsū stumjas
un no padebešiem kāpj
skumjas
pārņem nemanot pēkšņi
visur savus taustekļus bāž
skumjas
kā zirgs uzsācis lēkšot
un savā ceļā visu gāž
skumjas
tas tā ,kad iekšā viss vāras
un saltu vēju no tevis nes
skumji
paskatos kalendārā -
pilnmēness.
Atslegas vārdi: dzeja18358, dzīve38590, attiecības38696
Jauki! Gribetos ko jautraku pirmdienai par godu! Uzcepsi?
...kāds kādam vienmēr -
gaišas skumjas būs ...
un , savukārt ,
šis otrais - kāds
būs skumjas -
kādam trešajam ...
jo skaists uz mūžu
paliek tas ,
kas sapņots ,
bet - neatrasts ...
/esIlga/