Viens otru mīlējām
Kā zieds mīl sauli –
Pilnībā sevi atverot,
Smaržas un krāsas
Ap sevi izstarojot.
Tā, starodami,
Mēs paši savas
Pasakas rakstījām,
Kurās tikai mīlestībā
Un laimē dzīvojām.
Šķita – tās nepietrūks,
Nekad neizbeigsies...
Bet kādu dienu
Viena - uzrakstījās
Ar skumjām beigām...
Kaut pasakas beidzās,
Manā sirdī nepalika
Ne rūgtums, ne nožēla,
Jo tajās, jo tajās
Biju tik laimīga.
(Brigita Debeļska)