...mans dzīves motto  

Tie lejā kāpēji parasti tādi jūtelīgi paliek vaizinies. Kas zin, ko nodomās.

Tie, kas iedomājās augšā esam patiesībā nekur augstu nav tikuši...

..dzíve mús metá uz  augssu un uz leju...

Augšā visi rāpties naski - lejā nāk , kad nogrūž... , savādāk ni un ni ...

Tie kas bijuši tur augšā, vēsi nākdami jau lejā piemiedz ar aci pretīmnācējam un ja tam pajautā, tad atbild, -vai debesīs vai ellē, tev patiesību neizbēgt. Lai mani zaimo un liekulīgi peļ , es labi zin, ka patiesība nespēj liekuļot! Proti pareizi pajautāt, lai patiesību gūt...

Augšākāpējiem tas nav svarīgi - viņiem citāda veida domāšana ... augšā būdami viņi jūtās kā dievi Olimpa kalnā .

Augšā kāpjot ir jāatceras uz kā šīs trepes balstās un no kurienes tu nāc .

Nuja , tur augšā liela grūstīšanās - kā cūkām pie siles .... tāpēc jāsaka , ka nevis nokrīt - bet nogrūž ..

Parasti lejā nekāpj,bet krīt...
Bet augšup ar pacietību mīlestību un darbu iet lēnām!
Tāpēc jau tās satikšanās ir tik retas!
Un skumjākais,ka Sarmītei ir taisnība-kamēr vēl neesi nonācis tur-lejā,
tikmēr jau neredzi,nedzirdi un nejūti un pašam liekas,ka esi
augstāk,taču patiesībā krīti!

Nu , ja ne izpletnis - tad vismaz parašuts ..

kuku,es tev gan -izpletgnis....   

sveicinu visus ,bet nevaretu teikt ,ka neesmu kritusi ,bet atkal esmu rapusies augsaa,tapec arii ,nekad negrudiisu citus leja ,rapdamas augsaa ,jo zinu ,ka ir ,kad tu kriiti ....

Izpletnis noderēs arī vidējos stāvos ..ja nu augšā vairs nelaiž - vienīgais brīvais ceļš ir uz leju ..

Alisiit,es neesmu augshaa...es taa pa viduci grozos...man tie augstumi nepatiik

Augšējos stāvos naudas netrūkst ...

Var arī vienkārši silti uzsmaidīt..;)

..savsem, ko Tu???....parašuti taču maksā naudu...lai tik veļas paši ar savu dibenu
..Sondra, satiekas arī pa ceļam..., bet bieži izliekas, ka nepazīst!

Nu , tas nekas - nāves priekšā visi ir vienlīdzīgi ..

Jā, jā...lielākoties  tās trepes ir vienvirziena - augšup kāpjamās un lejā kāpjamās, satiekas vai nu augšā vai apakšā, bet pa ceļam reti