..dziediet...

3. mai 2011. 22:12

.."Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit.
..Es to ļoti labi atceros. es biju mazs puika un redzēju pa istabas logu: kaimiņu māte sita savu dēlu. Viņš stāvēja pie klēts stūra un dziedāja.Māte viņu sita ar tādu kā stibu, kā slotas kātu , un viņš smējās un dziedāja...tad viņa nolaida rokas un viņš dziedāja , noglāstīja savus sadaudzītos plecus un aizgāja dziedādams.
..dziediet pārpildītos trolejbusos / nolādēti gribas savas dusmas izdziedāt!/..Un, ja jums jāmaksā par dziedāšanu, tad samaksājiet!
...Dziediet, kad jūs dzerat. Aiz skumjām , aiz garlaicības jūs dzerat. Jūs varat pusstopu izdzert, bet vai jūs varat pusstopu izdziedāt?
...kad jūs naktī pamostaties, lakstīgalas dzied.Redziet, arī naktī ir dziesma. Vai jūs dziedat tikai no rītiem tās saulainās?Bet dusmu dziesmas un izmisuma dziesmas, un uzbrukuma dziesmas?...Jā, kur ir jūsu uzbrukuma dziesmas?..Vai jūs jau esat uzvarējuši , ka dziedat tikai no rītiem?...vai uzvarēti , ka nedziedat nemaz?..
/ I.Ziedonis"Epifānijas"/

Atslegas vārdi: doma23294, mīlestība33916, dzīve37964, attiecības38418

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (8)

Ārija x. 3. mai 2011. 23:11

Kāpēc nevar komentēt? Var jau gan! Vai vajag, tas gan cits jautājums!

Dzēsts profils 3. mai 2011. 22:50

Ziedoni nevar un nevajag komentēt - vārdi ir lieki !   

elza e. 3. mai 2011. 22:41

Ups kļūda.... "es arī brīnos......"

elza e. 3. mai 2011. 22:40

Alise, paldies! Šī ir mana Ziedoņa vismīļākā epfānija! Skolas laikā lai... pat daiļlasītāju konkursos deklamēju, bet ne par to ir stāsts. Rs arī brīnos, kā var tik īsā tekstā un tik precīzi pateikt par cilvēku raksturu un vājībām... Jā, kur ir mūsu uzbrukumu dziesmas?!

Dzēsts profils 3. mai 2011. 22:26

Tā arī darīšu   

Ārija x. 3. mai 2011. 22:25

Ir jau gan! Mana vislielākā vājība!   Ar minimāliem līdzekļiem uzburt brīnum skaidru sajūtu gleznu - to katrs nevar.

Alise .. 3. mai 2011. 22:22

.Ārija,..un tomēr Ziedonis!!!...viņš vienmēr ir labs!!!   

Ārija x. 3. mai 2011. 22:20

Es eju uz telegrāfu. Šodien gribu nosūtīt Tev to mazo cilvēciņu, par kuru runājām.
- Tādu telegrammu mēs pieņemt nevaram, -
man saka. - Pārrakstiet, lūdzu!
Pārrakstu un teksta beigās uzzīmēju atkal cilvēciņu, šoreiz guļus -
lai var noguldīt uz teletaipa lentes.
- Lūdzu, nosūtiet ar visu cilvēciņu!
Bet man atbild: - Tādu telegrammu mēs pieņemt nevaram.
Un tad reiz vienā telegrāfā, kad jau biju visas cerības zaudējis tev šo cilvēciņu nosūtīt,
kad biju dzirdējis: "Ko tādu?" - un "Kas vēl nebūs!" - es teicu, vēlreiz saņēmis drosmi:
- Lūdzu, nosūtiet ar visu cilvēciņu!
- Cilvēciņu telegrāfs nepieņem, - man atbildēja
- Es par šo cilvēciņu samaksāšu atsevišķi.
- Par cilvēciņiem nemaksā. Vai nu tos sūta par velti, vai nesūta nemaz. - Un es jutu, ka
viņa saprot par ko es runāju.
Lielā nopietnībā viņa pieņēma manu telegrammu, aizsūtīja, un, kaut es zinu,
ka cilvēciņš palika uz papīra, kad visi burti aizlidoja elektroviļņos,-
es tagad sveicinu katru sievieti, kas viņai līdzinās.
Viņa mani saprata.
Pasaule ir pilna ļoti interesantu sakarību. Un gudru. Mēs zinām un pazīstam tikai dažas.
Pašas parastākās, varbūt var teikt - pašas primitīvākās. Koks - saknes - zeme.
Plāns - darbs - alga. Viņš - viņa - kāzas - bērns.
Vai tāpat: viņš - viņa - bērns.
- Par ko domā nazis?
- Par griešanu.
- Par maizi.
Redziet, cik skaidri un cik vienkārši!
- Par ko domā laiva?
- Par peldēšanu.
- Par airiem.
Redziet, cik šī pasaule ir sasodīti funkcionāla!
Viens cilvēks man atbildēja tomēr saprotoši.
- Par ko domā nazis?
- Par spuldzi.
- ?
- Par spuldzi. Viņa ir tik spoža un apaļa...
Un patikšanā pats noklikšķināja ar mēli.
Ir dienas, kad lietas var sajaukt kā kārtis, visjuceklīgākajā nekārtībā, bet paskaties -
tās grupējas agrāk neredzētās kombinācijās, par kurām tev nebija ne jausmas:
cepure, tava lepnā galvas sega, apgāžas otrādi, un kāds tajā met nabaga dāvanu.
Viens vīrs ar elektrosūkni vienu ezeru pārsūknē otrā ezerā, tu ar peņģerotu nes atpakaļ,
un jūs esat vienlīdz stipri.
Peņģerots uzvar elektrosūkni, akmeņi apveļas ar vēderu pret sauli. Skaistā zobbirstīte tīra cirvim zobus,
tas smaida svētlaimīgi, bet tērauda vīle mirst vientulībā.
Tas tikai no sākuma liekas tā nesaprotami. Dzīvē tā ir, ļoti interesanti ir, un to visu var redzēt.
Ir tādas dienas, kad var redzēt - šķietami nesakarīgu lietu sakarību.
/Ziedonis, protams! Un no īsti labajiem gabaliem, manuprāt!   /

Autorizācija

Ienākt