ābols no ābeles...

4. mai 2011. 00:36

ābols no ābeles
reizēm kā spriedums
tas skan
un neļauj atrauties
no zemes šīs grēcīgās
tev katrs savs solis
ar piepūli jāliek un jāatskatās
vai netiks mest akmens
ar lāstu no pagātnes sūtītu
ābols no ābeles
tik rūgtas un lādētas
bet sēta tā bija
ar domu par ražu svētītu
ābols no ābeles rūgtās
ir izaudzis neparasts
lai prieku šai pasaulē drūmajā
ar atnākšanu ienestu... (Sandija...)

Atslegas vārdi: doma23294, dzeja18363, dzīve37967

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (5)

Dzēsts profils 4. mai 2011. 09:51

Aleksandrs V. 4. mai 2011. 08:34

......mēdz būt no saldās ābeles arī rūgti āboli......
  Paldies par dzejoli

Dzēsts profils 4. mai 2011. 06:55

Laima L. 4. mai 2011. 01:01

Tad svetisim to abolu un sveiksim cilveku dzimtas turpinasanos

Dzēsts profils 4. mai 2011. 00:41

  

Autorizācija

Ienākt