Esi sveicināta , jūra

Zilā bezgalība,

Manā bērnības pusē,

Es atbraucu ciemos.

Kādēļ tu šodien nerunā –

Kādēļ klusē?

Kur palikušas tavas

Viļņu mutes -

Pavērtas smaidam?

Kur putu cepures -

Paceltas sveicienam?

Pat kaijas neklaigā,

Bet guļ rāmajā klēpī

Kā ūdensrozes

Mierīgā ezerā.

Mosties, mana jūra!

Pa smilšu kāpnēm

Pie manis kāp,

Un uzdziedi savu

Spēka dziesmu -

Dvēseli nepiekrāp.

Tavs mēmums

Man šodien - sāp!

(Brigita Debeļska)