mūsu māmiņas
kā saulītes
pieneņu pļavās
uzzied tik koši
samīļo noglāsta
un uz pasauli
reizēm mums drūmo
liek paskatīties acīm
prieka asaru pielijušām
tās nozied
mums nemanāmi
un kā baltas dūjas
paceļās debesīm pretī
lai rastu mājvietu citu
un atmiņās mīļās
mūs sasildītu... (Sandija...)