Tikai vienu vītolzaru,

Kas tik sudrabaini mirdz,

Māmiņ,es tev pasniegt varu

Dāvanai no manas sirds.



Rīta stundā zili baltā,

Kad vēl tikko gaisma aust,

Tad es upes gravā baltā

Bridu pūpolus tev lauzt.



Vēji trieca sniegu aukstu,

Sals kā nazis grieza ass,

Zari bij tik ļoti augstu,

Bet es pats- tāds ļoti mazs.



Gan uz pirkstu galiem stiepos,

Rājos, mēģināju lūgt,

Raudāju un ilgi tiepos

Pilnu klēpi plūkt.



Tikai vienu vītolzaru,

Kas tik sudrabaini mirdz,

Māmiņ,tagad pasniegt varu

Tev no manas mazās sirds.

Laimonis Vāczemnieks