Purva zaļie ciņi,

Kuri tik priecīgi

Dzērves no tālā ceļa

Bija sagaidījuši,

Nu debesīs raugās -

Pelniem piebiruši.

Melns klusums

Purvu skāvis.

Dzērves, kas ligzdas

Šeit priecīgi vija,

Ir apklusušas -

Vairs nerunā ...

Un sirds sāp

Par dzīvībām,

Sadedzinātām.

Teic, cilvēk,

Kas uguni pielaida,

Vai tavu dvēseli,

Citiem darītās sāpes

Nededzina?..

(Brigita Debeļska)