Nu nezin , vai ir tik daudz to ''mūždien čīkstošo vīriešu ""   . Man sliecas domāt, ka vairums ir brašuļi !  
Un, ja nu gadās kādu tādu asaraināku vīrišķi satikt, lai ! Katram sava vietiņa zem saules !

Vīrietis jau tāds pats cilveks ir kā mēs- dāmas.. Un kādu reizi arī tā "skupaja mužskaja sļeza" pasaka krietni vairāk par klusēšanu un domīgu boķēšanu tālēs zilajās. Bet atslēgas vārds Aivara tekstā ir "mūždien"- vakar, šodien, noteikti arī rīt un parīt... Un no tāda čoma es laistos tā , ka papēzi vien zib- viņam ne jau sieviete bet mammuķis ir vajadzīgs , pats- ne darītājs , ne runātājs- tik vien kā mūždien puņķains un nobimbājies vīriešgabals..

Man , varbūt, tāds vīrietis nešķistu nepatīkams, mazāk vīrišķīgs.... jo visi esam tikai cilvēki. Viņš, iespējams, kļūtu man vēl tuvāks ! Asaras nāk no sirds un dvēseles !
Pati neesmu čīkstētāja , bet protu izprast un cienīt citus , lai kādi viņi arī nebūtu.

Mēs visi esam cilvēki , pirms dalāmies bioloģiskās būtnēs . Vīrietis bez emocijām - sausiņš ..., negribētu tādu blakus ..., bet čīkstuļi - tā ir atsevisķa suga , abu dzimumu pārstāvji , no kuriem sevišķi nožēlojami ir vīriesu kārtas eksemplāri  ...

Dies pas ! no čīkstīgiem nīkuļiem , kura muļķe tādus pieņem , kā smagu mugursomu mugurā sev uzkrauj , kuru pati tad čīkstēdama stiepj .

Man laikam būtu nepatīkami klausīties čīkstošā vīrietī par sirsniņlietām, ierasts, ka vīrietis vienkārši ir noskumis.....klusējošs.

                 .......domīgs savās skumjās.
Bet, kas attiecas uz problēmu risināšanu.....arī neciešu čīkstīgus, tādi zaudē vīrišķību manās acīs. Viss ir atrisināms, tikai vajag atrast pareizo pieeju un pacietību.

cilvēkiem patīk ieņemt kaut kādas pozīcijas un , tad tā raudašan viņu ikdienas dzīve, es neliekos traucēta, jo neraudu...dzīve ir skaista un nav tik lielu problēmu, kuras pašas ,kā atnakušas,   tā ar aiztinas...iesaku visiem ,nelikties ne zinis ,ja kāds  - .lai raud ,lai raud ,ja patīk, ko vairs citu vēl viņiem atlicis, ja tā iemācijusies...varbūt kāds metīsies palīgā...:)

Labāk padziedam
http://youtu.be/h1z-zsiCssc

iet runa par mūždien čīkstošiem vīriešiem un sievietēm?nu nē...tas nu gan ir pabriesmīgi!!!kādreiz jau dūša apskrienās visiem...tik pierasts ka sievietēm ir ļauts izraudāties...vīrietim jāturās...ir gan labi,kad ir kāds kam vari uz pleca pažēloties..un ir tikai saprotami,ka arī vīrietis pažēlojas kad uznāk...

....nu nē mūždien ,kā saki -čīkstošs un vaidošs vīrietis manī neizraisa tās aizkustinošākās izjūtas   ,........

Lai arī tas liek justies nedaudz neērti,tomēr retu reizi,nelielās devās,vīriešu asaras ir paciešamas,bet tikai tādā gadījumā,ja tam ir nopietns pamatojums,nevis slēpts iemesls,lai tevi kāds pažēlotu.Varbūt citiem ir vieglāk,ja kāds redz viņu raudam,žēlojamies,bet es tomēr palieku pie uzskata,ka lai arī cik grūti tev klātos,slēp savas asaras no citiem,jo tāpat neviens nespēs palīdzēt.