...noķēra...

16. jūn 2011. 02:06



Kāpēc?
Kāpēc Tu man neļauj racionāli domāt?
Kas Tu esi?
Mana ilūzija vai tomēr kaut kas vairāk?
Tu izraisi manā galvā zemestrīces un tauriņu orkānus vienlaikus.
Tu liec man raudāt.
Manu pasauli ir pārņēmusi migla.
Jā...
Sinoptiķiem tomēr mēdz būt taisnība.
Pietiek!
Es tā vairs vēlos turpināt!
Man Tev kaut kas jāsaka...
Tu neesi klāt,
Bet jūtu savu roku Tavā,
Tavu pieskārienu,
Tavu čukstu ausī.
Apskauj mani un nelaid nekad vaļā!
Vai nevaru es palikt sapnī šajā?
Zini?
Man šķiet, ka mīlu Tevi.
Tu dzirdi mani?
Es raugos Tevī ar akli aizvērtām acīm,
Klāstu savas jūtas ar mēmām, noslēgtām lūpām.
Tu uzklausi mani,
Bet neesmu pārliecināta, vai dzirdi.
Es tikai vēlreiz atkārtoju...
Mīlu Tevi...

dzejoļa autors Krista Bičevska

Atslegas vārdi: dzīve38031

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Frēzija v. 16. jūn 2011. 12:30

Dzeja ar maiguma notīm  

Vasilijs P. 16. jūn 2011. 06:45

Sievietes veido Saliedetas turisma gruppas.Kazocinja arabu zinasanu studijam.

Dzēsts profils 16. jūn 2011. 04:57

LABS DZEJOLIS!

Autorizācija

Ienākt