Burvīgs rīts un pulkstens seši,
Sega,spilvens,palags sveši.
Vakar kafejnīcā biju es,
Kas man paģiriņas nes.
Dienā neieliku mājai logu,
Tāpēc devos es uz krogu.
Dienas nopelnītais man bij ķešā,
Cerams šodien nepalikšu bešā.
Krogā galdiņš vienam man,
Vecie disko ritmi skan.
*Zaķis* nāk pie mana galda,
Nopriecājos-tā ir balva.
Vārds pa vārdam,glāze sīvā,
Viņa stāsta, ka ir *brīvā*.
Es jau uzvelkos kā spole,
Iepazīties šādi-tā ir mode.
Pagrozāmies deju ritmā cēli,
Citi noraugās uz mums tā žēli.
Un ap pulksten vieniem naktī,
Brienam mājup vienā taktī.
Durvis pašas veras vaļā,
Kaimiņiene vārdus dāļā.
Izģērbjamies naski ,ātri,
Noraugos uz miesu saldi kāri.
Gultas veļā guļam košās,
Viņa nu ir rokās drošās.
Bet no rīta es jau laikus,
Paglāstu ar roku viņas vaigus.
Padomāju es vēl šo te reizi,
Vai tik nenošāvu bišķiņ greizi
Atslegas vārdi: dzeja18356
Labs,,,iztēle liela..:)
Peldi,peldi,es palīdzēšu noslīkt...:{{
Kā expromt varbūt labs,bet nepiestrādāšana vietām pie ritma saglabāšanas rada tādu kā necieņu pret lasītāju.
Labs nolīgojiens..
Pa feino... ,bez komentāriem......
Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš,
jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā
ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri,
ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuz-
liek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no
kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un
jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita
mutē un jāprasa otram: "Vai tu mani redzi?" Kad
otrs atbild: "Redzu", tad jāņam atkal cits kauls,
kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie
sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens
kauliņa nesēju neredzēšot. /Tautas ticējums/