Skaisti teikts.Bet mēs jau cenšamies domāt patiesi.Vienkārši cenšamies nedomāt par sliktām lietām,it īpaši,ja tās nevar mainīt.   

Kad domas pašas rod atbalsi sirdī, mēs it kā dzīvojam ziedošā dārzā. Tikai tā lieta ir patiesa, kas ir dabiska. Ja kaut nedaudz pacentīsimies uzlabot to, kas mūs sajūsmina, viss valdzinājums zudīs. Godājamais Bo ir teicis: Pēkšņas domas ir tās, kas sagādā baudu. Vējš kļūst tīrs, kad tas brīvi klejo pa plašumiem./Huns Czi Čens/

Gint,mums jau ir balstiesības.Tātad mēs tomēr esam cilvēki.Kaut arī smalkākas un jūtīgākas.

sieviete ir daudz smalkaka un jutigaka....ka cilveks

Gint,kad izgulēšos tad arī acis atvēršu.

Tad ir visas iespējas domāt pozitīvi.Jo pozitīvākas domas domājam,jo smaidīgāki esam.Bet smaids pievelk cilvēkus.

vienigais ko tu redzesi ar aizvertam acim ...tie ir sapni...atver acis

... domas jau ir tas pats prāts.

Bet tādēļ mēs varam izlemt kādas domas domāt.Tāpēc jau mums ir dots prāts.

Viss jau būtu ļoti jauki, bet kas novērtē kuras no domām ir patīkamas un kuras nē, vai ne tas pats, kas veido domas ....spēles pēc pametu domu  

Tad vieta labiem sapņiem.

ne nevari..pa vidu ir nakts....

Katru rītu ceļos ar patīkamām domām.Pagaidām tas izdodas.

vai tu vari divas dienas pec kartas veidot patīkamas domas?