aizlido blogi
kā dzērves rudenī-
kāšiem lido,
pa vienam...,
zīle no ozola
iekrīt ūdenī
un mēs-
uz ziemu skrienam,
tuvāk ļaunumam,
skaudībai,naidam...,
savā tukšumā brienam,
tikai pa vējam
parāpot spējam ,
naktīs zaglīgi lienam,
ar dunci azotē
kā jau mazotnē,
tikai paņemt-ne dot...,
ar vieniem vienīgiem NĒ...,
gribēt palidot.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715
...ir svešas drēbes -
svešas man ,
un sveši spārni -
nenes debesīs ...
Paldies,Maija,par jauko kritiku- faktiski jau rakstot padomāju,ka tas var vilkt uz nepareizo pusi,bet gribējās to mazotni lietot ne kā bērnību,bet gan kā ,ka maz ir garīguma,apmierināšanās ar to mazumu,kas ir,bez vēlēšanās sevi darīt labāku.
Tikai vienam nepiekrītu-par mazotni...mazotnē tas viss notiek atklāti,bet te..
man labāk patiktos-
ar dunci azotē
jūtamies lieli...
....lai nu kā,bet,uzrakstīts ir uz
Paldies,Frēzij,Tu visu lieliski saprati,kaut gan tas acīm redzot uz Tevi neattiecas.
Aleksandr, ne jau Jūsu, bet doma bij par tiem dzēsējiem.....
......saulainu dienu
Volkov, tas ir normāli ka mani uzrunā ka tali?
frēzija lulu,vai tik švaki,ka ir saskatāma depresija mūsu sarunā......?
....lido jau ne tikai blogi, bet arī komentāri.......laikam kādam pēcsvētku depresija
......bet dzejas rindiņas bij jaukas
Paldies......
Tev arī labu apetīti...
Nekas,zēni, vietas pietiek visiem.Došos pusdienās,arī Jums labu apetīti.
Tāli,atvaino,ka izmantojam Tavu blogu...(mazām muļķībām... )
sveiks Aleksandr..
Sveiks,Mārtiņ,es to labi sapratu,ka Tavs teiciens nebija adresēts man....
nesen diena sākusies, jau drīz pusdienās bet daži tikai mostās
Necenties iedziļināties ,Aleksandr,tas acīm redzot nav domāts Tev.Kam vajadzēs,visu sapratīs.
nu kapēc tik skumji. -sapņi dzimst tak rītausmā un diena tikai nesen sākusies
Pareizi, Mārtiņ, pasvītro, ja neproti lidot---nerāpies augsti,lai nebūtu problēmu......