aizlido blogi
kā dzērves rudenī-
kāšiem lido,
pa vienam...,
zīle no ozola
iekrīt ūdenī
un mēs-
uz ziemu skrienam,
tuvāk ļaunumam,
skaudībai,naidam...,
savā tukšumā brienam,
tikai pa vējam
parāpot spējam ,
naktīs zaglīgi lienam,
ar dunci azotē
kā jau mazotnē,
tikai paņemt-ne dot...,
ar vieniem vienīgiem NĒ...,
gribēt palidot.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715
Jā,Mārtiņ,ja bez spārniem uzrāpjas pārāk augstu,var būt problēmas.
Labi cilvēki parasti ir imūni pret negatīvo,viņi saprot,ka pasaule bez tā nevar pastāvēt.
Ja ziema,tad uzreiz ļaunums,skaudība un naids?...cik daudz negatīvisma...
nav ko dirsties ja neprot lidot, sacija vārna kad zars nolūza un uz zemi nokrita visi pārējie kuriem nebija spārnu..
Pilniba uzticos ladijas Ga Ga kundzei-apzinos-uzdevumu saistiba ar Japanas Kodolagenturu-Izpildis.