Sāksim ar to,ko cilvēki dara braucot sabiedriskajā transportā.Cits skatās pa logu,cits guļ neizgulēto miegu,cits lasa, vēl kāds pļāpā pa telefonu vai ar blakussēdētāju,dažs vienkārši domā.
Es piederu pie lasītājiem. Esmu grāmatu tārps. Tā nu no rīta dodos uz autobusu ar savu mīļo lasāmvielu somiņā,un gaidu to brīdi,kad ērti apsēdīšos un atšķiršu vajadzīgo lappusīti. Viss tā turpinājās bez problēmām,kamēr kaimiņiene nebija atradusi darbu.
Izrādās ,ka uz darbu braucam vienā laikā ar to pašu autobusu. Viņa pieder pie pļāpātājiem. Tā nu tagad braucam un pļāpājam,par to kā šajā dzīvē neiet.Un visvairāk par to ,kas notiek Latvijā. Sarunu temati nav no jautrākajiem.
Man apnika. Gribu ķerties pie savas mīļākās nodarbes,bet tikko atšķiru grāmatu,man tiek piedāvāts jauns sarunu temats.
Sāku nākt uz autobusu agrāk un apsēsties blakus kādam citam. Bet kāda vietiņa manā tuvumā kaimiņienei parasti atrodas,un balss viņai skaļa. Tadējādi visus jaunumus uzzin ari pārējie pasažieri. Jā, lielāka auditorija viņai iet pie sirds vēl labāk.
Tagad arī mājās braucot,man vietiņa jau aizņemta,jo iekāpju pāris pieturas vēlāk. Negribas būt nepieklājīgai un ignorēt cilvēka labo sirdi. Tā nu braucu uz darbu vienu autobusu agrāk,tikai tāpēc,lai nekļūtu nepieklājīga. Tagad skatos,mans vampīriņš atradis sev jaunu upuri.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Es arī neciešu uzbāzīgus cilvēkus un izvairos no sarunām sabiedriskajā transportā.Svešu cilvēku ir vieglāk "atšūt" nekā kaimiņieni, bet Tavā situācijā der pamēģināt, ja pati nesaprot.Apvainosies, bet toties būs miers.
iebāžu puļķus ausīs un klausos savu pasauli..lai domā, ko grib..lasīt gan negribu..man visu dienu ar tekstiem darbs..līdz riebumam atlasos..
cilvēciņam nav ar ko parunāt, bet iekšā daudz negācijas. ja sanāk braukt kopā - pacenties sarunas novest uz tevis interesējošām tēmām. uz kko pozitīvu. tu tagad izturies kā, sāc beidzot sevi cienīt. nav jāmaina grafiks, nav jārunā par to, ko negribi. būsi gudra, un dzīve paliks skaistāka.
loti viegli but pieklājīgam cilvēkam,vajag pacietibu un vis bus ok
Nekādu problēmu, man sabiedrības troksnis netraucē, laikam tāpēc, ka nepārvietojos sabiedriskajā, bet es neesmu no runātīgajām, ceļā man parasti patīk vērot apkārtni
Tās trandičihas.......man nekad nav patikušas, it īpaši ja sēž blakus.......un vēl neizpaliek bez nokrišniem.
...viegli gan............
Tās enerģiskās būs ar citu mentalitāti un tadignorēt ir bezcerīgi,Ja bērnam n o mazotnes mācīta pieklājība,tad tā jau asinīs.Vēl iespējams ,ka tā ir tante gados,kam sklerozīte liek mutuļot.Reiz tāds gramofons bija slimnīcā palātā.Tā bija gatavā sērga.
Ja butu ka tev tad es vienkarsi pateiktu lai man netrauce.
Zini Zaiga ir jau mēģināts.Tas nelīdz.
Nu kāds jau kurš piedzimst - vieniem pieklājīga skaitās klusēšana , citiem - runāšana .
...viņa runā da jebkurā vietā...arī pieturā.............balstiņa skan vareni.
varbūt kad tas būtu bijis nepieklājīgi, bet es ieteiktu pateikt ka gribas lasīt grāmatu neviss pļāpāt, jo varbūt viņa namaz negribēja būt uzbāzīga, nesaprata ka otram nepatīk.tieši klusēšanas dēļ jau tie pārpratumi rodas.
Ar redzi man viss kārtibā,ar brillēm arī.
-pazīstama situācija
Arī es,kad braucu uz darbu un tas ir visai agri,gadās,ka gribas vienkārši pagulēt vai arī pa telefonu pasist klačiņu.
Bet....ir viena kundzīte,kurai nu ļoooti patīk runāt un galvenais-skaļi,skaidri ar dzidru balss tembru.Pirmajā reizītē viņa apsēdās tieši aiz manis............klausījos visu ceļu...Jēzus Marija...tas bija kaut kas-prātam neaptverams.
Bet otrajā reizē.............jau aizrādīju
ka tev ar redzi
sedi blakus sedekli .........
Robčik,pie stūres iemācīsi gramatu lasīt?
sac ar to....noperc masinu