"Svešas drēbes ,svešas man."

18. jūl 2011. 23:07

     Uz pārdomām uzvedināja šorīt nejauši noklausīta saruna. Kā parasti pļāpā divas dāmas.
Pirmā: " Bērnam septembrī uz bērnudārzu. Nemaz nezinu kā visu sapirkt. Drēbes vien tik daudz jaunas vajag."
Otrā: "Pastaigā taču pa humpalām,tur bērnu var tik skaisti apģērbt,es savam visu tur vien pērku."
  Aizdomājos par to laiku,kad mani puikas bija mazi. Nebija vēl tādu lietoto apģērbu veikalu. Bērnu drēbītes atdeva viens otram,kas nu kuram palicis par knapu. Reiz kāda paziņa atnesa savu bērnu drēbes veselu maisu. Zināju,ka abi viņas bērni gāja bojā ugunsgrēkā. Šausmīgs liktenis. Vēl cita kaimiņiene atnesa savu artavu, bet, ak nelaime, zinaju ,ka viņas bērns slimo ar tuberkulozi. Neuzvilku savam puikam neko no atnestā.
    Visu izmetu ,un aizgāju atpakaļ neskatīdamies. Varbūt iedomas,bet man ir sajūta,ka apģērbs ko kāds valkājis,nes šā cilvēka enerģiju,lai cik to mazgātu un gludinātu.
  Tā nu joprojām nespēju uzvilkt nevienu apģērbu,kas pirkts humpalās. Tāda stulba sajūta,ka nēsāju līdzi kaut ko svešu. Labāk mazāk,bet toties mans.

Atslegas vārdi: Sadzīve1115, Dzīve -3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Ārija x. 19. jūl 2011. 11:44

Nezinu, kā tur īsti ir ar tām svešajām enerģijām. Bet skaidri zinu, ka nekad nevajag šajos jautājumos iet pret savām iekšējām izjūtām, sevi piespiest kaut ko svešu paņemt, pieņemt, uzvilkt utt., ja ir tā "nē!" sajūta.

Dzēsts profils 19. jūl 2011. 10:41

varbūt ir ....varbūt nav....kas to lai pasaka

Kurzemniece E. 19. jūl 2011. 01:52

reiz humpalās nopirku samērā smuku lelli-man patīk tās apadīt,izdomāt fasonus,domāju,ka pat kādreiz varbūt varētu izveidot kādu mini lēļļu muzeju,jo vienulaik pie mums lelles un lācīši bija  par 30 santīmiem.Bet vienreiz gan lelli steidzīgi izsviedu laukā,jo tai viss apģērbs un mati bija pilni ar kniepadatām-varbūt tā ir māņticība,bet kļuva ļoti neomulīgi,kad to visu ieraudzīju

Autorizācija

Ienākt