..izlasīju komentārus, jauki..!
..paldies Gundaram par citātiem...
..un katru diena tomēr mums dod ko jauku..šodien pat , satiku kursa biedreni, kuru nebiju redzējusi ...tik daudz gadus....gaišums visai dienai!

tādēļ katra diena, katra stunda jāizdzīvo, nevis jānodzīvo:)

Atmiņas ir vienīgais , ko mums neviens nevar atņemt ...

Jā citādi jau nevar būt kā bībelē rakstīts   "kam ir tam tiks dots kam nav tiks ņemts "

      Šeit mēs esam tāpēc, lai palīdzētu cits citam mūsu kopīgajā ceļojumā pa dzīvi.
/V.Dž. Benets/

Otrreiz tajā pašā upē iekāpt nevarot. Tas tiesa. Tomēr var pakavēties atmiņās, sēžot krastā uz kāda atpazīta akmens.
/A. Freimanis/

Būtībā mēs taču dzīvojam,cerot,ka tas,ko atceramies,atgriezīsies.Ka atmiņas mums pareģo nākotni./Djego Marāni/

Ogles nekvēlo mūžīgi ..., ar laiku tās izplēn , paliek vien gaišas skumjas - kā gaistoši dūmi , kas atmiņu plauktos nogulst ...

      Nepatīkamām atmiņām ir kas labs: tās liek tev atcerēties, ka esi bijis laimīgs, ja arī nupat vēl šķita, ka tāds neesi. Būt laimīgam ir relatīvs jēdziens. Kurš to saprot, reti jūtas līdz galam nelaimīgs.
/Ē. M. Remarks/

Darbs ceļ,slinkums peļ. Rūsa maitā dzelzi - slinkums cilvēku!...

Visi mēs esam dejotāji uz atmiņu kvēlošām oglēm.
/O. Vācietis/

Cik savādi - atmiņas tomēr ir kā šūpoles, kas turpina vēzēties arī vēl tad, kad nav vairs neviena, kas gribētu šūpoties.
/S. Kaldupe//

                                  ...es esmu bagāts ,
                                    man pieder viss ,
                                  kas ar mani noticis .
                                           /m.čaklais/
...pat ja ir prom tas , kas man bija dārgs , jo neatņemamas paliek sajūtas , tās paliek mužīgā valdījumā ...

Nu ... man vienmēr liekās - ka viņa vairāk aiznes nekā atnes  

bet tas taču IR bijis, lai arī vairs nav...pārvērties par tām neizdzēšamajām atmiņām ,
tamdēļ jo vairāk novērtēsim to, kas ir, un ko dzīve mums dāvās no jauna jau rīt, sākot ar iespēju raudzīt šo pasauli visā tās krāšņumā