...kāds bonuss...

10. jūl 2011. 20:23

Dārzs nosarkst,
ziedi mulst,
kāds bonuss-
kluss...
uz lūpām gulst,
kaut virtuāls,
tas reizē tuvs
kā sapnis tāls,
tik maigi draudzīgs
kā bites pieskāriens,
lai tirpas skrien,
kā dzēliens saudzīgs,
tas reizē mīļš
un reizē bīstams,
jo rasas dzidrums-
                             īsts tam.
                              /tālajs Sakura/

Atslegas vārdi: dzeja18362, dzīve38008, attiecības38426

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Inta J. 11. jūl 2011. 00:17

...tāds bonuss jauks,kas reizē mīļš un reizē bīstams, kā bites pieskāriens kad tirpas skrien...ka negribas to garām laist un nesajust nekad

Dzēsts profils 10. jūl 2011. 22:43

Nee.

slikts c. 10. jūl 2011. 21:30

Protams,ja nav Tev rakstīts,mūžam grūti saprast.Vai tiešām Tev kāds pēkšņs " bonuss" ,piemēram negaidīts gaisa skūpsts,nespēj izraisīt mulsumu?Man spēj.

Dzēsts profils 10. jūl 2011. 21:25

Nu,ja mulsums ir bonuss,tad lai iet!

slikts c. 10. jūl 2011. 20:58

Ko darīt Dina,ja man tajā brīdī(kāds sapratīs) tā likās.

Dzēsts profils 10. jūl 2011. 20:29

Kāds sakars ziedu mulsumam ar bonusu? Par ko tāds bezsakars?

Autorizācija

Ienākt