Ja starp tevi un mani
nekā nav...,
tad tajā NEKĀ ir viss,
gan tas,kas vēl skan,
gan tas...,
kas jau nodzisis,
tur tukšums-
savu piepildi gaida,
tur tuksnesis-
klaidoni baida,
tur klusums-
kā pērkona dārds,
tur sākums-
kas sākumā vārds,
tur migla-
kā plīvurs,kā māns,
tur ledus-
pilns Ziemeļu okeāns,
tur tālums-
gaismas parseku gadi,
tur tas,
ko vēl neatradi...,
vēl tik vien,
kā Visums jāpārskrien-
kājām...,
lai pajautātu,
kāpēc tik ilgi...,
tik ļoti ilgi
mēs viens pie otra gājām
* dzejolis adresēts sev sava Es meklējumos /tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18356, dzīve38617, attiecības38715
Jā tā var iet un iet un visu mūžu nesatikt
Santina,Tev izrādās ir laba humora izjūta un tici,es to protu novērtēt.
Paldies Maija,Tu man jau kā tāds talismans.
neiespējamā misija
Tik pazīstami...lasu atkal un atkal...