Klausos kā dzīve

Uz ziedlapu stīgām

Melodiju spēlē,

Stāstot par stiprumu,

Ko pieticība dod,

Par dvēseles skaistumu,

Ko vienkāršībā rod,

Par stipru mīlestību,

Ko negaisiem nesajaukt,

Par zāles dzīvotgribu,

Ko izkaptij nenopļaut...

Par tik vajadzīgajām

Laimes un prieka sajūtām,

Ko dāsni paši sev un

Viens otram dāvinām.

(Brigita Debeļska)