ir brīži
kad nevedās darbi
un domas klīst apkārt
un neklausa sirdi manu
tās strīdas un steidzās
un risinājumu nesniedz
ir brīži
kad svarīgs neliekas
vairs it nekas
un plūsti laikam līdzi
un ļaujies lai notikumi
līdzi sev aiznes
pat neprasot atļauju tavu
un piekrišanu
ir brīži
kad atmosties
un palikt gribi tai sapnī
kas neatlaiž tevi
ar sajūtām jaukām
tas sasaista prātu
vēl gurdeno tavu
ir brīži
kad jāpalaiž kāds
kurš nolēmis dzīvi citu
un ceļus
tik viņam zināmos staigāt
kur tev vairs nav vietas
tik ierasti ērtās
un reizē tik vienaldzīgās
ir brīži
kad jāsaprot
dzīve ir gājumu jaunu uzsākusi
un tas nekas
ka tevi par to brīdināt
tā vienkārši piemirsusi
bet tāpēc jau tā ir dzīve
ka nebeidz mūs pārsteigt
un sapurināt
un iespēju jaunu daudziem
kā dāvanu negaidītu
par labajiem darbiem
tā vienkārši uzdāvināt
ir brīži
un tie ir gabaliņi
kas nemanot
pārtop laika sprīžos
un izveidojas
par dzīvi mūsu... (Sandija...)