..Lai kāds arī nebūtu tavs dzīves ceļš ..to var noiet mierīgi, nesūdzoties un negaužoties, bet gluži vienkārši darīt to , ko liek dzīve, un paturot prātā, ..ka .."arī tas paies"!...Daudz lieku moku sagādā sevis plosīšana, uztraukumi par to, ko nespējam mainīt..vainas apziņa, bieži pat nezinot par ko..!
Kāpēc mocīties par to vai kaut kas būs , vai nebūs?...Gan vienā , gan otrā gadījumā beidzas viss.!!!!
NEKAM NEPIEĶERIETIES UN JUMS NEBŪS KO ZAUDĒT!
...bieži pieķeramies lietām, vietām, cilvēkiem...Jā, tādi mēs esam, jo gribas paturēt to, kas ir mīļš....bet paturēt nevar neko, jo viss mums iedots uz laiku! Jāmēģina pat sliktajā atrast labo. Labāk sliktajā atrast labo nekā labajā meklēt tikai slikto un būt nemierā ar Likteni, lai netiktu atņemts arī tas , ko Liktenis uz laiku ir iedevis...
Var atšķirt divus cilvēka tipus----DEGOŠOS UN PLĒNOŠOS...
Tie ir kā divi poli, nekad viens otru nesapratīs...Katrs izvēlas..vai savu dzīvi dzīvot DEGOT...vai vienkārši PLĒNOT...rokoties pagātnē,meklējot negatīvo, pieķeroties tam, ko būtu jāatlaiž!...
Tādas pārdomas šovakar lasot blogus...
Atslegas vārdi: mīlestība34035, dzīve38617, attiecības38715, dzīves jēga6
Ir laiks degt, ir laiks-plēnēt. Nav jāizvēlas tikai vienu , katrā no mums ir viss... Nekam nepieķerties- nu nesanāks tik vienkārši... Bet nevajag arī domāt- ka tad, kad nepieķersies- tad nesāpēs....Sāpēs, tikai savādāk..
Katra uguntiņa ir sildoša , sevišķi , ja kļūst par liesmu...
Ir skaisti tik - degt ! Lai arī zini - sāpēs , kad dzisīs reiz uguns ..., bet arī sāpes ir apliecinājums tam , ka Tu - dzīvo ...
Gundar , kur tad pārējie orgāni ? Sirds vien palikusi
Nu , tas atkarīgs no kāda kurināmā kurš būvēts ... tie , kas no gūdras un zāģu skaidām - visilgāk gruzdēs , tie kas no koka - degs palēnām ... bet tie kas no spirta - izdegs kā sērkociņi
..Tavas pārdomas man saprotamas! ...par pieķeršanos..un mocīšanos..! Var dažādi pieķerties un var dažādi mocīties...! Mēs katrs kaut kam pieķeramies un katrs sevi arī reizēm plosām, neesam roboti...!...tikai, arī tas var notikt dažādi....
NEKAM NEPIEĶERIETIES UN JUMS NEBŪS KO ZAUDĒT!
Ne tā....
Ar apziņu,"kāpēc mocīties,viss tāpat beigsies..."-vispār nav vērts dzīvot!
Tā nav dzīve,bet eksistence!
Atkal nianses,pustoņi,kurus vajag atšķirt,bet daudzi neatšķir....
Tāpēc sevis plosīšana,vainas apziņa!
Tieši tāpēc,ka NEZINOT par ko!
Tieši tāpat,kā daudzi nesaprot atšķirību starp-
"Es Tevi Mīlu"un "Es Tevi Gribu"
Un nezin kāpēc to visu sauc par Mīlestību!
Tādas pārdomas....
..paldies, Vilciņ
Degt,bet nesadegt
..jā, Ingrīda.. ..Es tiešām esmu pateicīga dzīvei, ka manu ceļu krusto tik daudz cilvēki, kuri izstraro gaismu!...šodien man bija tāda satraucoša diena, bet galu galā tā izvērtās tik jauka..pateicoties gaišajiem cilvēkiem!...
es labāk degu - izjūtas krasas... un arī mana dzīve ir aktīvs uguns...pl
enēt nav slikti, jo visu redzi, piedalies no malas... uzkrāj un sagremo... man gan labāk patīk būt tai virpulī... ja ko daru - tad līdz galam, ja vēlos - tad visu...
Alise!!!!!
Es vnm ar patiesu baudu lasu Tevis uzrakstīto.
Tevis piesauktos DEGOŠOS un PLĒNOŠOS es vienkāršoti iedalu gašajos un nīgrajos.
Un- cik vien varu- vairos no otrajiem. Un- gaišie arī tad, kad ne visai, un- ne visai ir tik bieži- nekad to nebāzīs citiem acīs.
Dienās, kad tavu ceļu krusto gaišie, ir taču gluži cita sajušana, ne tā?:)
Visam pienāk gals un viss kādreiz beidzas-kāpēc ,lai nāve būtu mūžīga,tā ka...sadegt nemaz nav tik bīstami.
var uzbūvēt skursteni, bez atsaitēm, un tiltu...es nosauktu savu tiltu Tavā vārdā b