Dabā tomēr kaut kas mainās.Vai uz labu vai sliktu,kas to lai zina.Tik daudz strazdu nekad vienuviet neesmu redzējis.Uz drūmo lietus debess fona tas mazliet atgādināja Hičkoka "Putnus".Ja labi ieskatās,var pamanīt,ka ar tiem ir pārpildī'ti arī visi apkārtnes koki un krūmi bet vadi ir pilni arī tālu uz otru pusi.Stāvēju fotogrāfēju,bet bet galvā ielidoja domas:
Domas salasās baros,
un aizlidot taisās-
pie tevis ,
kur dvēsele staro,
un sirds paceļas gaisā,
domas salasās baros-
un kā putni uz vadiem
atpūšas novakaros-
tevi gaidot jau gadiem,
domas kā putni-
atlido, savairojas-
aizlido...,
daudzas atgriežas,
lai vēlāk-
aizietu bojā.
   /tālajs Sakura/