Kad apstājas laiks,
mēs dzīvojam plakani-
divās dimensijās-
no dīvāna gultā,
plakanā televizorā,
seriālos...,
viens otra pārmetumos,
imūni Amora bultām,
kad apstājas laiks,
minūtes ,stundas skrien,
gadi aizlido...
kā libido,
bet tu plakani lien,
divās dimensijās,
uz priekšu,atpakaļ-
uz kāda un atkal nost-
dažādās seksuālijās
domas pasauli maļ...,
kā gribās kādam kost,

kad apstājas laiks,
pasaule nenoveco,
tu vienkārši esi-
mans pārmaiņu vējš,
kas telpu plēš...,
un es...
tavā dimensijā lecu.
          /tālajs Sakura/