...kas cilvēkiem sagādā lielāku baudu...kādu KRITIZĒT vai SLAVĒT?..
Daļai cilvēku ir vieglāk kritizēt nekā slavēt vai teikt labus vārdus, iedvesmot, uzmundrināt, atbalstīt.....
Dievs devis cilvēkam brīnišķīgu spēju-- RUNĀT!!!
Tomēr dažreiz lietojam to nepareizi. Un nepareizi lietota, tā var būt brutāla, iznīcinoša un postoša...Tad kāpēc tomēr tā darām?....kāda tam ir motivācija?...
Atslegas vārdi: doma23287, dzīve38617, attiecības38715, cilvēks416
..savsem kuku, ..tāds greizs tas uzskats, bet daļai tā liekas...
'''Un , kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots, bet kas pats pazemosies, tiks paaugstināts"/Mat. ev./
Nu , pastāv uzskats , ka citus gar zemi "noliekot" mēs paši augstāk paceļamies ..
Vajag runāt labu par citiem. Pazīstu vairākus cilvēkus no kuriem neesmu dzirdējusi nevienu sliktu vārdu par kādu citu. Viņi ir laimīgi cilvēki un viņiem dzīvē veicas. Tas pierada veco bībeles patiesību " Netiesā,un tu netapsi tiesāts".
Par sevi pārliecinātam cilvēkam ir daudz vieglāk pozitīvi vērtēt citu cilvēku, bet , ja pats neesi mierā ar sevi- tad kritizējot otru it kā pacel savu vērtību-redz, redz, viņs tur tāds un šitāds( pēc noklusējuma- es gan būtu tajā situācija krietni labāks)..Bet ir jāgrib atškirt normalā kritiku, pamatotu, no vienkārši- kritizēšanas prieka pēc....
Spēja runāt- dabas dota štelle visiem, un nevis - brutala, iznīcinoša, postoša, bet vienkārsi- spēja izteikties. Visu pārējo klausītājs liek no sevis- kā nu attiecīgā mirklī noskaņojums un situācija mudinā. Vienkārši- ja pateikts vārds(----un tas ir TIKAI izrunāts vārds) tik smagi ietekmē kādu- ir jāstrādā ar savu uztveri un jāstiprinā nervu sistēma..
Tas ir kā nu kuram, vadoties pēc reālās dzīves, ja nu kurš ir kašķīgs....tāds viņš arī paliks, kāda viņiem ir motivācija...... nezinu, laikam baro savu ego........ nepareiza dzīves uztvere, pamācīt viņus nav iespējams, neuzklausa, starp viņiem ir daudzi ar dubultsejām.........
.....pārdomas no reālās dzīves.
Tāpēc jau slikti mums kidlājas, jo mēs citiem novēlam to, ko paši negribam. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Un viss būs OK.
man personīgi patīk cilvēkam pateikt labu vārdu. Tas uzmundrina otru un pie reizes mani arī
lielākā bauda - ir lepoties par tiešām labi, veiksmīgi padarītu darbu, tad gan, krūts kā tītaram, aste kā pāvam - re, taču strādā...un kas to uztaisīja... kolosāla sajūta tā ir, ja esi ilgi un dikti mocījies un, no pirmās reizes viss aiziet. man tā ir bijis, reti, bet ir bijis. kolosāla sajūta - tad visiem līdzgaitniekiem var krogu uzlikt un vēl būs par maz