Te nu tu esi
smieklu burzguļiem kaklā
domas
vētras izstaigāts ziedu dārzs
savāda maiguma pilnām
izbrīnā ieplestām acīm
rokās paceltu dvēseli kailu
aizlieguma barjeras jaucot
rāpies pāri
tur
kur
lietū aizmirsies
asinssārtu rozi
spraudis aiz auss
dejo
domu manu
nepielūdzamo
nepieskaitāmo
sapņu sīzifs...
/Maija/