dzird bieži sakām
mēs dzīvojam ilūzijās
un visa dzīve
viens iedomu rēgs
un nav mums dota
sava griba un vaļa
jo viss jau sen iepriekš
no likteņa paredzēts
šī dzīve ir sekas
un dāvana reizē
par darbiem un domām
ko paveicām tad
kad bija mūsu
cita atnākšana
ko atminēt
tikai retajam ļauts
dzird bieži sakām
nedzīvo ilūzijās
un kam lai ticu
varbūt tomēr sev
lai tad kad tiksimies
bet jau citā atnākšanā
mums blakām būtu
sen satiktais draugs... (Sandija...)
liek aizdomāties...
jauki vārdi........
ES tomēr cenšos spirināties pretim liktenim.Skaists dzejolis.