Es bušu stastīt par savs darbs un brivs laiks. Man ir berni un virs, tapec man ir mazs laiks. Es macos un stradaju uz fabrikas. Mes taisam aukles un diegs no šķiedra. Berniem patik speļeties. Viņi piesien aukli starp divi kreslu kajam un lec viņai pari. Mums ir ari darziņš ar pieciem sotķiem. Tur aug bieši, pupi, zirņi un citi. Pagajuša vasara kaut kas nozaģēja musu zemeņus.
Mans virs ir policists. Katra diena viņš stav uz ceļiem un prasa šoferi apstaties un radīt dokumentus. Berni iet uz darzu. Audzetaja maca viņus pa latviski.
Driz es beigšu universitatu un mums bus svinigs izlaidibas akts. Šis gads no musu grupas izlaižas divi zeņi un četri meiteņi. Es šušu jauna balta kleita. Manai masai bus tada pati kazas kleita, kad viņa vasra bus preceties. Man tagad ir vairak nauda. Vecmamiņa man iedeva krajkasu ar naudi. Viņa ir cūka ar caurumu galva, kur naudi sviež. Ari virs labi pelni. Viņš pin no kluģiem dažadi lieti. Ar pišanu viņš aizņemas jau daudzi gadi. Par to viņš dabu nauda. Man patik adit un tamboret. To es var darīt ar aizslēgtam acīm. Bralis strada Tjumenī. Viņš ir ģeologs un mekļej nafti. Viņš arī sūkā nafti no urbuma.
Mes ari atpušamies. Man patik muzika un baļets. Mana draudzene ir klavierniece un mes ar viņu Doma baznica klausījām orgānu muziku. Jermaks speļēja labi. Visi viņa dveseļa speķi aiziet uz muziku. Visi ļaudi pec koncerta skaļi sita plauktus. Baļetā es redzeju Zitu Ersu. Uz skatuves viņa radīja divi teļi kopā ar Liepu. Viņa ir izdevīga baļerina un es to varu aplecinat.
Aizgajis gads mes bijam Sigulda. Tur ir skaisti vieti un es biju uzbrinita par to. Latvija ir daudz skaistu vecu pīļu un viena ir Turaide. Siguldas parka ir vel tilts, kas buts sataisits no neskaitamam dēlēm. Parasti atpušoties mes braucam ar mašini. Berni ir mazi, tapec virs sed priekšā aiz stūra, bet mes ar dēli un meitu viņam pakaļa. Mes parasti apstaties pļavā, pinam vainaģi no pūķiem un maucam uz galva. Mes ejam ari pariešanā ar kajām..Bernus mes atvieglinām, jo viņi neko nenesā ne rokā, ne uz mugura.
Visbiežāk atpušoties mes braucam uz Jurmala vai Piga. Jurmālā man patik staiguļot basiem kajiem pa smiltu kapiem un skatit, kā jurā peldas daudzi kuģi. Est mes parasti ejam uz restaranu, jo tur ir daudz garšigas ēdes. Man patik varita mele, bezpeņa placeniši un uzputīgs krejums ar cukuru. Ja laiks ir labs, mes ejam aizdedzinaties uz pludmalu, bet ja ir apmācījies, tad braucam uz vilciena Rigā. Dažreiz mes braukalejam ar lauvam pa Kišezeru.
Rudeni mes ejam uz mežu aiz senes un ogas. Ja list liets, tad pēc caurejas pa mežu mes visi esam slapņi. Rudeni braukt ar mašinu gruti, jo ceļi dubļojas.
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38617, Attiecības38715
Teikšu, lielāka cieņa,
nekā pret padomju medsestras
pensionāres nespēju,
vispār kaut uzrakstīt!
P.S.Taja laika vel Cramo noliktavas nebija uzbuvetas.
Lacplesi un Melno Bruninieku nevareja atrast,jo vini bija cinijusies cita vieta.
Nav ko bērnus mocīt - pēc skolas beigšanas valsts varētu piešķirt viņiem bezmaksas vārdnīcas un tālāk lai mokas paši ... Valodas jautājums būtu momentā atrisināts un mūsu valstij daudz naudas ietaupītos ...
ak šie Krieveļi .......... māk uzjautrināt ..........
Piekrītu Ārijas viedoklim ........... patiešām ,kļūdas baigi teatrālas ......... pietiktu vien žurkiem un peļiem .........
Patiesībā nebrīnītos, ja īstais autors būtu latvietis - labs krievu valodas zinātājs.
Nu dikti jau tās kļūdas tā piemeklētas, lai latvietim šķistu smieklīgas.
Es gan tā īsti neredzu, par ko smieties. Tā jau mums patīk darīt - prasīt, lai cittautieši mācās latviešu valodu, bet, kad nu kāds to tiešām dara, tad izsmiet. Nevajadzētu jau gan!
Jāpiebilst, nekad man nav gadījies runāties krieviski ar kādu krievu tautības pārstāvi un saņemt izsmieklu par kļūdām - tikai iedrošinājumu un ne visai pelnītas uzslavas.
Protams var pasmieties, BET vispār nav slikti, visu var saprast...tikai vai vīrs ir policists vai klūdziņu pinējs to viņai vajadzētu precizēt... izskatās, ka visnotaļ kulturāla ģimene - ceļo, apmeklē operu, klausās ērģeļmūziku... Ar to smiešanos, pasmiešanos un izsmiešanu mēs esam tur, kur mēs esam Priecājos, ka cilvēks mācās latviešu valodu...ēd bezpeņa plācenīšus un nav uzputīgs krejums! Un tas ir pats galvenais. Foršāk pasmieties par sevi. IMHO