Lily,bērnam vieglprātību nevar attiecināt......,pareizi,līdz kādam vecumam mēs skaitam par bērnu...

Kāpēc tikai uz jauniem vīriešiem? Tā nav...

Aleksandr, kad iemīlas, tad i prāta spriestspēja zūd, i naivitāte parādās uzticēšanās formā. Bet tipisks vecis pēc tam par stulbu nosauc. Tas ir visbēdīgākais. Labā puse ir pieredzes gūšana, nenoliedzami. Vieglprātība ir skriet pāri ielai pie sarkanā, cerot, ka paveiksies un mašīna nenotrieks.

.....nodevība tiek traktēta no Jūsu puses,reizē morāle......,tas tā...
Vieglprātība bija adresēta uz sievietes nespēju noteikt kas ir kas,un tā sekām....To var attiecināt arī uz vīriešiem-jauniem.......

Tēma interesanta un teikšu ka vieglprātība mums katram mazākā vai lielākā mērā piemīt...Nu neticu, ka visi ir tik pareizi un nopietni. Kas ir vieglprātība? Tā ir neapdomāta vai slikti apdomāta rīcība. Sēkas-dažādas. Kā paveiksies..Taču tā mēs gūstam pieredzi un nekāpjam otrreiz uz to pašu grābekli. Mazam bērnam sakam - neaiztiec uguni, apdedzināsies..Rezultāts- paši zinām, ka aiztiks. Otrreiz zinās ka var apdedzināties- pieredze rokā. Un tā visu mūžu. Vienam vairāk vieglprātība izpaužas attiecībās, citam darbā, vēl kādam pārgālvībā, riskā...Nu tā es saprotu.

Tieši tā! Tapēc nesapratu, ko tu domāji ar vārdiem vai nemoka sirdsapziņa par nodevību?   Varbūt kkā pārpratu tevis uzrakstīto.

enģeli,vieglprātībai nav nekāda sakara ar nodevību.....

..... pieredze ir no svara....

Kāds vieglprātībai vispār sakars ar nodevību vai divkosību...vieglprātība vairāk iet kopā ar stulbumu... Ja cilvēks ir rīkojies vieglprātīgi, tad taču viņš to apzinās...ja atkārtoti, tad tā vairs nav vieglprātība, bet izlaidība (ja runājam par attiecībām) vai stulbums (ja runājam par darbu). Jaunībā vispār cilvēki ir daudz vieglprātīgāki, kam vēlāk ir reālas sekas arī veslības... un nobriedušākas personas tad parasti saka... kā viņš/viņa varēja rīkoties tik vieglprātīgi!

..ai jel manu vieglu prātu..jaun' pie vīra izgāju..sekas šķiršanās..tagad fig jūs mani tik viegli dabūsiet apgredzenot..un nemaz neteiktu, ka biju pārāk vieglprātīga..vienkārši pieredze minimāla..;)

Sonja,bez šaubām,katrs izvēlas savu dzīves ceļu.....,šajā gadījumā,es neesmu ieteicējs,un tas būtu muļķīgi......

janis, vienkaršā valodā pateica ko centos pateikt.. un tikai laiks rāda cik imūni esam pret dažādām dzīves perepētijām... kamēr, Aleksandr, mēs prātojam kas sākumā bija- ola vai vista-... tie kas no "meža" nosmeļ un pat nesaprot par ko te runājam... tāda ir cena izglītībai, ja tik triviāli analizējot..

Jāni,tur tas suns ir aprakts......
Bet dzīve nepastāv no mirkļa vai vairākiem,ar gadiem cilvēks apzinās,ka dzīve tomēr ir kaut kas cits,kā tikai mirkļi....,vēlas iegūt siltu vietu,darbu-nodrošinājumu,lai būtu,kas tevi sagaida un dzīve ritētu sapratnē......

Aleksandr, viens cilvēks pat reāli nevar piedzīvot u7n aptvert visus iespējamos , dzīvē esošos situāciju variantus... Un tas nebūt nenozīmē- būt no meža...bez izglītības, vai - neadekvātam... Var būt, ka kļūdos, bet šī situācija kaut kā dikti ir iespaidojusi Tevi tieši personīgi? ... Saki- pēc kā , Tavuprāt, tai sievietei vajadzēja kritiski vērtēt  to - daiļrunīgo vīrieti. Ko redzēja citi, bet neredzēja viņa?

Visi cilvēki nav aprēķinātāji lai arī cik viņiem atīstītas smadzenes..... Vienkārši vēlme ticēt ka beidzot būs tas labais un skaistais ņem virsroku pār saprātu. Un varbūt pat tas ir reizēm noderīgi, jo justies labi un lidināties no svētlaimes kaut tikai laiciņu.... nu ir tak skaisti.

.....nevis cik garš vai plats,bet gan,cik cilvēkam ir attīstītas smadzenes.....
Kas attiecas uz mežu,tad šeit nostrādā-naivitāte.......

redz, Aleksandr, pats uzsāki šo diskusiju par tiem kuriem ir izglītība, bet iekrīt.. tie kas no meža viņiem ir cita motivācija un tāpēc lielāka caursišana spējas... cik garš, tik plats...

Sonja,pieļauju,bet spēja novērtēt cilvēku,domāju ir pa spēkam.....
Ja akurāt esi no meža,tad tevi var apvārdot un apvest ap stūri......

Sonja, labi teikts    pietrūka tikai viens apzīmējums- jaunības maksimālisms.. kas tieši šim vecumposmam raksturīgs..
piebilde par darbiem, ka lai saka, tikai laiks var rādīt cik ļoti apzinājuši savas kļūdas.. nav nozīme- nedēļa, mēnesis, gads vai desmit, katram savs laiks.. recidīvs var visus labas domas, darbus vienā mirklī svītrot un atkal no jauna būs jāsāk...

...tur tā lieta,ka esam aizņemti,tās ir atrunas....Ja vecāki neredz ar ko nodarbojas viņa bērni,tad tas jau ir pirmais solis visatļautībai...